51吃瓜

Ma?īnas precizitātes jēdziens

Pārstrādes precizitāti galvenokārt izmanto produktu ra?o?anas pakāpei, un apstrādes precizitāti un apstrādes k?ūdu izmanto nosacījumus, lai novērtētu apstrādātās virsmas ?eometriskos parametrus. Ma?īnas precizitāti mēra ar panesamības pakāpi, jo mazāka pakāpes vērtība, jo lielāka precizitāte; Pārstrādes k?ūdu izsaka skaitliski, un jo lielāka vērtība, jo lielāka k?ūda. Augsta ma?īnu precizitāte nozīmē mazas ma?īnu k?ūdas un otrādi.

Kopumā ir 20 pielaides līme?i no IT01, IT0, IT1, IT2, IT3 līdz IT18. Starp tām IT01 ir lielākā da?as iekārtu precizitāte, IT18 ir zemākā da?as iekārtu precizitāte, un parasti IT7 un IT8 ir vidēja iekārtu precizitāte.

Faktiskie parametri, ko iegūst, izmantojot jebkuru pārstrādes metodi, nebūs pilnīgi precīzi. No da?as funkcijas viedok?a, kamēr pārstrādes k?ūda ir da?as rasējuma pielaides diapazonā, uzskata, ka tiek nodro?ināta pārstrādes precizitāte.

Ma?īnas kvalitāte ir atkarīga no 颈别办ā谤迟补蝉 da?u un 颈别办ā谤迟补蝉 montā?as kvalitātes ma?īnas kvalitātes. Da?u ma?īnas kvalitāte ietver divas galvenās da?as: ma?īnas precizitāte un virsmas kvalitāte.

Mehāniskās 颈别办ā谤迟补蝉 precizitāte attiecas uz to, kādā mehāniskās da?as faktiskie ?eometriskie parametri (izmērs, forma un pozīcija) atbilst ideālajiem ?eometriskiem parametriem. Starpība starp tām sauc par ma?īnu k?ūdu. Ma?īnu k?ūdas lielums atspogu?o ma?īnu precizitātes līmeni. Jo lielāka k?ūda, jo mazāka ma?īnas precizitāte, jo mazāka k?ūda, jo lielāka ma?īnas precizitāte.

Pielāgo?anas metode

(1) Adjust the process system

(2) Samazināt iekārtu k?ūdas

(3) Samazināt pārvades ?ēdes k?ūdas

(4) Samazināt instrumentu ap?ērbu

(5) Samazināt procesa sistēmas stresu un deformāciju

(6) Samazināt termisko deformāciju procesa sistēmā

(7) Samazināt atliku?o stresu

Ietekmes iemesli

(1) Processing principle error

Pārstrādes principa k?ūda attiecas uz k?ūdu, ko rada, izmantojot aptuveni pū??a profili vai aptuveni pārraides attiecības pārstrādei. Principālo k?ūdu apstrāde bie?i notiek pavedienu, zvejas rīku un sare??ītu virsmu ma?īnā.

Pārstrādē aptuvenu pārstrādi parasti izmanto, lai uzlabotu ra?īgumu un ekonomiku telpā, ka teorētiskā k?ūda var atbilst apstrādes precizitātes prasībām.

(2) Pielāgo?anas k?ūda

Ma?īnas rīka korekcijas k?ūda attiecas uz k?ūdu, ko izraisa nepareiza korekcija.

5. Mērī?anas metode

Saska?ā ar da?ādām iekārtu precizitātes saturu un precizitātes prasībām iekārtu precizitāte pie?em da?ādas mērī?anas metodes. Kopumā ir vairākas metodes:

(1) Saska?ā ar to, vai mērīto parametru tie?i mēra vai ne, to var sadalīt tie?ā mērījumā un netie?ā mērījumā.

Tie?ais mērījums: tie?i mērot mērīto parametru, lai iegūtu mērīto izmēru. Piemēram, mērot ar kaliperu vai salīdzino?o.

Netie?ie mērījumi: ?eometriskie parametri, kas saistīti ar mērīto izmēru un mērīto izmēru iegūti, aprē?inot.

Protams, tie?ais mērījums ir intuitīvāks, bet netie?ais mērījums ir apgrūtino?āks. Kopumā, ja mērītais izmērs vai tie?ais mērījums nevar atbilst precizitātes prasībām, jāizmanto netie?i mērījumi.

(2) Saska?ā ar to, vai mērinstrumenta lasī?anas vērtība tie?i atspogu?o mērītā lieluma vērtību, to var sadalīt absolūtā mērījumā un relatīvā mērījumā.

Absolūtais mērījums: lasī?anas vērtība tie?i atspogu?o mērītā izmēra izmēru, kā mērīts ar kaliperi ar vernier.

Relatīvais mērījums: lasī?anas vērtība ir tikai mērītā izmēra novirze salīdzinājumā ar standarta daudzumu. Ja mērot sānu diametru ar salīdzinātāju, pirmkārt jākori?ē instrument a nulles pozīcija ar mērījumu bloku un pēc tam jāmēra. Mērītā vērtība ir starpība starp sānu slānek?a diametru un mērījumu bloka izmēru, ko sauc par relatīviem mērījumiem. Kopumā relatīvā mērī?anas precizitāte ir augstāka, bet mērī?ana ir sare??ītāka.

(3) Saska?ā ar to, vai mērītā virsma ir saskarē ar mērinstrumenta mērī?anas galvu, to var sadalīt kontaktmērījumos un nesaistītos mērījumos.

Kontaktmērī?ana: mērī?anas spēks pastāv, ja mērī?anas galva saskaras ar saskarni ar virsmu un ir mehāniska ietekme. Ja mērī?anas da?as ar mikrometru.

Nesaskarsmes mērījumi: mērī?anas galva nesaskaras ar mērītās da?as virsmu, un nesaskaras mērījumi var izvairīties no mērī?anas spēka ietekmes uz mērījumu rezultātiem. Piemēram, izmantojot prognozes metodi, gaismas vi??u traucējumu metodi mērī?anai utt.

(4) Saska?ā ar vienlaikus mērīto parametru skaitu to var sadalīt vienā mērījumā un visaptvero?ā mērījumā.

Vienots mērījums: katru testētās da?as parametru mēra atsevi??i.

Vispusīgs mērījums: visaptvero?o rādītāju mērī?ana, kas atspogu?o da?u attiecīgos parametrus. Mērot robe?as ar instrumentu mikroskopu, faktisko plāksnītes diametru, profila pusle??a k?ūdu un pavediena kumulatīvo plāksnītes k?ūdu var mērīt atsevi??i.

Visaptvero?ais mērījums parasti ir augsta efektivitāte un ir ticamāks da?u apmai?as nodro?in ā?anā, un to parasti izmanto gatavu da?u pārbaudei. Vienotais mērījums var noteikt katra parametra k?ūdu atsevi??i, un to parasti izmanto konkrēto parametru analīzei, procesa pārbaudei un mērī?anai.

(5) Saska?ā ar mērījumu lomu ma?īnas procesā to var iedalīt aktīvā mērījumā un pasīvā mērījumā.

Aktīvs mērījums: darba gabals tiek mērīts ma?īnas procesa laikā, un rezultātus tie?i izmanto, lai kontrolētu da?ējas ma?īnas procesu, tādējādi savlaicīgi novēr?ot atkritumu ra?o?anu.

Pasīvs mērījums: mērījums, kas veikts pēc darba gabala 颈别办ā谤迟补蝉. ?is mērījumu veids var tikai noteikt, vai apstrādātās da?as ir kvalificētas un ir ierobe?otas atkritumu atklā?anai un no?em?anai.

(6) Saska?ā ar testētās da?as stāvokli mērī?anas procesā to var sadalīt statiskajā mērījumā un dinamiskajā mērījumā.

Statiskais mērījums: mērīt relatīvo mirstību. Mēriet diametru ar mikrometru.

Dinamiskie mērījumi: mērī?anas laikā mērāmā virsma kustība ir salīdzino?a ar mērī?anas galvas simulēto darba stāvokli.

Dinamiskā mērī?anas metode var atspogu?ot to da?u stāvokli, kas tuvojas lieto?anas stāvoklim, kas ir mērī?anas tehnolo?iju attīstības virziens.